fbpx

Mans tievēšanas stāsts

Mans tievēšanas stāsts

Bērnībā es biju dūšīga meitene. Tāpat kā visas manas ģimenes sievietes. Skolas gados jutos vainīga par katru apēsto konfekti vai kūkas gabaliņu, jo jutu – katrs našķis pielips pie gurniņiem un kļūšu arvien apaļāka un lielāka.
Pirms sešiem gadiem, es nolēmu uzsākt ceļu pretim perfektajam augumam. Mans plāns bija vienkāršs, es ēdīšu tikai to, kas satur pavisam maz kaloriju un izvairīšos no ogļhidrātiem un taukiem. Līdz ar to iepirkšanās arī kļuva pavisam vienkārša, jo ēdienkartei atlika vien daži produkti.Omletei izmantoju tikai olas baltumu, auzu putru gatavoju ar ūdeni, un daudz šeikoju proteīna dzērienus… pat pankūkas gatavoju no proteīnu pulvera. Vēl es ēdu brokoļus, spinātus, beztauku joguru, vistas filejas. Tā bija mana ikdiena ļoti ilgi. Dienu no dienas. Un cerēju, ka sapņu augums drīz būs.Un tas nostrādāja! Drīz vien sāku saņemt komplimentus par slaidumu un pati bez maz 100 reizes dienā pacēlu krekliņu, lai pārliecinātos, ka tie vēderpreses muskuļi tiešām ir mans vēders. Rezultāts bija… tātad es visu biju darījusi pareizi un tas, ko es darīju bija labi manam organismam.

Un, ja viss bija pareizi un labi, un veselīgi, tad neko arī nevajadzēja mainīt. Neko es nedarīju, kas neietilpa manā diētas plānā. Es biju iekrampējusies diētas uzliktajos ierobežojumos un negrasījos kaut kādu savu iegribu dēļ zaudēt sasniegto… bet lēnā garā, līdz ar svaru pazuda arī … dzīvesprieks. Es ne tikai kļuvu slaidāka, bet arī emocionāli tukšāka… Ne prieka brīži, ne skumjas vairs nešķita īstas, jo viss man bija kļuvis vienaldzīgs.

Diētas sākumā es svēru 63 kg, bet beigās 57 kg. Tas bija labs rezultāts… man šķita… bet līdz ar  šiem 6 kg, pilnībā bija nobrucis menstruālais cikls. Es sāku pazaudēt to, kā dēļ mēs vispār dzīvojam… Es sāku pazaudēt dzīvi!

Diētas šobrīd ir ļoti dažādas… bet jebkuri ierobežojumi ir cīņa ar vējdzirnavām, jo katrs kumoss, ko esi apēdusi, lai sevi palutinātu, vai lai panašķotos ar kaut ko ļoti iekārotu, beidzās ar pašnosodījumu un vainas apziņu. Un teikšu pavisam atklāti, tikko diēta beidzas, mēneša laikā nomestie kilogrami atgriežas ar uzviju.

Es turpināju meklēt veidus, kā dzīvot ar slaidu augumu, bet bez badošanās. Ceļš veda caur to, ka nepieciešams pārvarēt bailes uzresnēt. Jā, manā ģimenē ir dūšīgas sievietes, bet kas par to?  Tikai strādājot harmonijā ar sevi, savām vajadzībām un vēlmēm, ir iespējams sasniegt brīnišķīgus rezultātus bez badošanās. Pats svarīgākais ir cienīt ēdienu un saprast savas vajadzības. Un tad vairs nebūs “jāsēžas” uz stingras diētas. Diētas ir neskaitāmas, bet patiesība tikai viena. Līdzsvars ir mērenībā un saskaņā ar sevi. Svarīgi ir uzņemt vitamīniem un uzturvielām bagātu ēdienu, lai uzlabotu veselību, svarīgi ir mācēt par sevi rūpēties. Svarīgi ir mīlēt sevi!