Kāpēc grūtniecēm ir svarīgi uzņemt pietiekami daudz joda

 

Latvijā veiktais pētījums par sāls un joda patēriņu pieaugušo iedzīvotāju populācijā liecina, ka vairāk nekā 70% iedzīvotāju ir nepietiekams joda daudzums organismā, tāpēc teju ikvienam uzturā būtu papildus jāuzņem jodu saturoši produkti.

 

Jods ir būtisks mikroelements, kas nepieciešams vairogdziedzera hormonu veidošanai, bērna attīstībai un augšanai, nervu sistēmas un smadzeņu darbībai, ādas veselībai. Joda deficīts ietekmē bērnu veselību un var izpausties kā garīgās attīstības traucējumi, tāpēc jods ir īpaši svarīgs sievietēm, kuras plāno grūtniecību, ir bērniņa gaidībās vai zīda mazuli ar krūti.

 

Plānojot grūtniecību, grūtniecības laikā (īpaši 1. trimestrī, kad auglis ir

visjūtīgākais pret joda deficītu) un zīdīšanas periodā sievietei jāuzņem no 150 līdz 250 μg joda dienā. Balstoties uz Latvijas iedzīvotāju aptaujas datiem, aptuveni 100 μg joda dienā tiek patērēti ar pārtiku un jodētu sāli.

 

JODA DEFICĪTS:

• grūtniecības laikā var novest pie spontānā aborta vai nedzīvi dzimuša augļa;
• jaundzimušā periodā var veicināt iedzimtas kroplības, kretīnismu, hipotireozi (pavājinātu vairogdziedzera darbību) vai pat zīdaiņa mirstību;
• visos vecumos var radīt kognitīvo funkciju traucējumus un pazemināt IQ.

 

Nepietiekams joda daudzums pavājina vairogdziedzera darbību. Ilgtermiņā tas var veicināt aptaukošanos, sirds un asinsvadu slimības, kā arī radīt citus veselības traucējumus.

 

JODA DEFICĪTA PAZĪMES:

• nogurums,
• sausa āda,
• svara pieaugums,
• muskuļu vājums,
• trausli mati un nagi,
• salīgums,
• atmiņas pasliktināšanās.

 

Organisms jodu pats neražo, tāpēc svarīgi to uzņemt ar pārtiku. Protams, grūtnieces nespēs uzņemt pietiekami daudz joda, lietojot tikai jodu saturošus produktus, bet to iekļaušana uzturā pozitīvi ietekmēs grūtniecību.

 

PRODUKTI, kuru sastāvā ir jods:

• zivis un citas jūras veltes;
• piens un piena produkti:
• jodētais sāls.

 

IETEIKUMI UN FAKTI PAR JODU SATUROŠIEM PRODUKTIEM

1. Ēd zivis vismaz 2 reizes nedēļā.
2. Visvairāk joda ir baltajās zivīs – mencā, pikšā, zandartā.
3. Labs joda avots ir arī siļķes, brētliņas, lasis, tuncis, garneles, mīdijas, kalmāri, jūras zāles u. c.
4. Jods ir ne tikai pienā, bet arī jogurtā, sierā un biezpienā.
5. Izvēlies piena produktus bez pievienota cukura.
6. Dienā uzņem ne vairāk kā 5 g sāls. Pasaules Veselības organizācija iesaka uzturā lietot tikai jodētu sāli – tas ir parasts smalkais galda vai jūras sāls ar pievienotu stingri kontrolētu joda daudzumu, to droši var lietot arī bērni.
7. Ne visi sāls veidi satur jodu, tādēļ, pirms iegādājies sāli, izpēti uz iepakojuma norādīto informāciju.

 

Mans ieteikums – parastā sāls vietā izmantot jodēto sāli, neaizmirstot, ka arī to dienā nevajadzētu uzņemt vairāk par 5 g. Labākais veids, kā pārliecināties par uzņemtā joda daudzumu, ir veikt analīzes.

 

Vairogdziedzera slimību gadījumā iesaku konsultēties ar ārstu, pirms lietot ar jodu bagātus produktus.

 

Rakstā izmantotie avoti

1. Neimane, L. V. 2020. Mans draugs – jods. Iegūts no: www.vm.gov.lv/lv/media/8007/download
2. Slimību profilakses un kontroles centrs. 2021. Jods Tavai veselībai. Iegūts no: www.spkc.gov.lv/lv/media/15981/download 
3. Veselības ministrija un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „Bior”. 2020. Pētījums par sāls un joda patēriņu Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā. Iegūts no: www.vm.gov.lv/lv/media/2980/download
4. Nguyen, C. T. 2023. An update: maternal iodine supplementation, thyroid function tests, and child neurodevelopmental outcomes. Available from: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/37417826/